Jauns slidkalniņš rotaļu telpai
Esam saņēmuši ļoti noderīgu dāvinājumu no Anglijā dzīvojošo Latvijas jauniešu labdarības organizācijas „Giving for Latvia”. Mūsu Atbalsta mājas bērnu rotaļu istabai Londonas jaunieši ir ziedojuši līdzekļus, par kuriem iegādāts jauns slidkalniņš rotaļu telpai. Lai mūsu centra bērnu prieks par slidkalniņu vairo tālumā no dzimtenes esošo jauniešu izturību un veiksmi! Īpaša pateicība Danielai Utānei, kura vairākus gadus koordinē sadarbību starp Latvijas krīzes centriem un labdarības organizāciju „Giving for Latvia” Anglijā.
Vasara vēl atmiņā
Visu vasaru atbalsta centrā notika aktivitātes projekta „Sociālās palīdzības sniegšana” ietvaros. Iesaistītās sievietes ,čakli darbojoties, jau jūnija pirmajā nedēļā uzsāka ziemas krājumu veidošanu „Rasas pērļu” klientu vajadzībām. Vispirms uz saldētavu nonāca smalki sagrieztas dilles un rabarberi. Tas būs labs papildinājums ēdienu gatavošanas daudzveidībai centrā. Vecāku atbalsta mājas virtuvē mērķa grupas klientes mācījās gatavot jaunus salātus, zupas un pamatēdienus, cepa picu, plātsmaizes un kūkas, apguva galda klāšanas kultūru un ,protams, cienāja klātesošos ar pagatavotajiem gardumiem.
No puķēm vismīļākās
... man rozes tumšsarkanās - tā savulaik latviešu dziedātāja Maija Lūsēna priecēja klausītājus. Dziesma gan neietekmēja mūsu izvēli par labu šiem kaprīzajiem ziediem. Varbūt tas bija brīnišķīgais Antuana Sent-Ekziperī stāsts par Mazo princi un viņa rozi, kas jālolo. Katrā ziņā mums bija no kā iedvesmoties. Vasaras sākumā pie Vecāku atbalsta mājas tika iestādītas 33 rozes. Tās visas ir atšķirīgās krāsās, dažām krāsojuma nianses piedod īpašu cēlumu un skaistumu.
Atbalsta centra darbības 5. jubileja
Šovasar mūsu centram bija 2 svarīgi darbības atskaites datumi. 13. jūnijā palika 5 gadi, kopš, pateicoties Latvijas Bērnu fonda aktivitātēm un Rugāju novada pašvaldības atbalstam, tika atklāts Latgales Reģionālais atbalsta centrs „Rasas pērles”. Toreiz ēkas atklāšanā piedalījās daudz ziedotāju, kas palīdzēja ēkas tapšanā, kā arī personas ,organizācijas un iestādes, kas atbalstīja šo ieceri par vardarbībā cietušu bērnu rehabilitāciju Latgalē.
Pieredzes apmaiņā Īslandē
Marta beigās –aprīļa sākumā atbalsta centra direktore Ilze Andža kopā ar pārējām Latvijas vardarbībā cietušo bērnu centru, kuri realizē valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, vadītājām piedalījās Latvijas Bērnu fonda organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā darbā ar vardarbībā cietušo bērnu ģimenēm Īslandē. Kas palicis atmiņā pēc ziemeļos tālākās galvaspilsētas Reikjavīkas apmeklējuma? Komandējuma ietvaros notika tikšanās ar Īslandes NVO Blátt áfram Child Sexual Abuse Prevention in Iceland pirms 10 gadiem izveidotās organizācijas dibinātājām Svava Brooks, Sigridur Bjornsdottir un Gudrun Helga Bjarnadottir. Organizācija izveidota ar mērķi strādāt ar pieaugušajiem, lai viņus apmācītu, kā runāt ar bērniem par seksuālo vardarbību, tādējādi veicot ar vardarbību saistīto preventīvo darbu valstī. Savu darbības programmu šajā jomā Blátt áfram ir adaptējusi no ASV līdzīgas programmas. Organizācija ne tikai strādā ar pieaugušajiem, bet arī skolās runā ar bērniem un jauniešiem par vardarbību. Reizi gadā viņi rīko starptautiska līmeņa konferenci, kurā piedalās ievērojamākie Skandināvijas valstu un ASV līdzīgu organizāciju pārstāvji.
Blátt áfram cieši sadarbojas ar valsts institūciju, kas pilda tādas pat funkcijas kā Latvijas valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, sociālajiem darbiniekiem, policiju un skolām. Visā valstī esot 3 psihologi, kuri parasti strādā un sniedz savus atzinumus dažādās ar vardarbību saistītās lietās. Īslandē pietrūkstot likumdošanas, kas pastiprinātu bērnu aizsardzību no vardarbības.
Blátt áfram aprīlis katru gadu ir bērnu aizsardzības pret vardarbību pasaulē mēnesis. Organizācijai ir savs profīls „facebook”, caur kuru komunicē ar sabiedrību. No savas pieredzes vadītājas atzīst, ka vecāki ir grūti „iekustināma” mērķauditorija, tāpēc viņas daudz strādā caur skolām: apmāca skolotājus, kā runāt ar vecākiem un bērniem par seksuālo vardarbību. Svava Brooks, Sigridur Bjornsdottir un Gudrun Helga Bjarnadottir šo 10 organizācijas pastāvēšanas gadu laikā ir apmācījušas 20000 cilvēkus. Tas ir labs sākums cilvēku apziņas mainīšanai. Tagad salīdzinoši biežāk ir gadījumi, kad par seksuālo vardarbību pret bērniem cilvēki ziņo atbildīgajām institūcijām, lai gan likums to noteicis ir sen. Īslandē notikusī aptauja liecinot, ka vidējais no seksuālās vardarbības cietušā bērna vecums ir 9 gadi. Līdz 18 gadu vecumam seksuāli tiek izmantoti vidēji 1 meitene no 8 un 1 zēns no 4. Varmācīgi ir ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. 1 no 5 bērniem tiek pakļauts seksuālajai vardarbībai caur internetu.
Programmā, ko darbam ar no seksuālās vardarbības cietušajiem bērniem piedāvā Blátt áfram, ir 24 metodes, no kurām reāli izmanto 3-4. Īslandē 2013. gadā veiktā aptauja par to, kas var būt varmāka. 93 % bērnu, kas cietuši no seksuālās vardarbības, apliecina, ka tie bijuši: 1) sporta treneri, 2) dziedāšanas skolotāji, 3) ārsti, 4) policisti u.c. Pavisam 17% Īslandes bērnu līdz 18 gadu vecumam ir seksuāli izmantoti. Pie seksuālās vardarbības Īslandē pieskaita arī seksualizētu verbālu uzvedību. Augstāk minētajā aptaujā 27 % bērnu norāda, ka ir cietuši no seksuālās vardarbības. Tāpat kā Latvijā varmākas visbiežāk ir bērnam labi zināma persona, kam viņi uzticējušies. Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likums atšķiras no Īslandes ar to, ka Īslandē ir noteikts 2 gadu cietumsods, ja cilvēks zina par seksuālu vardarbību pret bērnu, bet neziņo atbildīgajām institūcijām. Atšķirībā no Latvijas, kur vardarbībā cietušo bērnu ir iespējams uzreiz ievietot kādā no krīzes centriem rehabilitācijas saņemšanai, Īslandē, lai saņemtu valsts apmaksātu rehabilitāciju, bērniem ir jāgaida 6 -8 nedēļas. Gada laikā no ģimenes šajā valstī izņem apmēram 100 bērnus, kas, salīdzinot ar Latviju, ir ļoti mazs skaitlis. Šogad Īslandē esot ieplānota bērniem valsts apmaksāta rehabilitācija uzreiz pēc notikuša seksuālās vardarbības fakta. Blátt áfram darbinieces atzīmē, ka Īslandē bērnu tiesību aizsardzības inspekcija realizē veiksmīgu programmu ģimenes saglabāšanai. Viņi maksimāli cenšas saglabāt, nevis izņemt bērnus no ģimenes. Nepieciešamības gadījumā bērnus ievieto arī audžuģimenēs, kuras apmāca pēc ASV adaptētas programmas, taču šeit īpaši neaizraujas ar audžuģimeņu izveidošanu, jo bijis daudz vardarbības gadījumu tajās. Vairākus gadus atpakaļ populāri bijuši ģimenes bērnu nami, taču līdzīgi kā Latvijā, arī šī metode šobrīd vairs nav populāra.
Blátt áfram darbinieces iepazīstināja ar viņuprāt veiksmīgākajiem metodiskajiem materiāliem, kas izmantojami seksuālās vardarbības preventīvajam darbam, kā arī uzdāvināja 2 jaunākos izdevumus centru darbības organizēšanai Latvijā.
Īslandē pavadītās dienas bija ļoti labi izplānotas, darbs ritēja raiti, diskusiju laikā varēja apmainīties ar domām un salīdzināt problēmu redzējumu un risināšanu gan Īslandē, gan Latvijā. Īslandes puse bija parūpējusies arī par to, lai Latvijas kolēģi varētu iepazīties ar tālās zemes skarbo dabu.Svava Brooks, Sigridur Bjornsdottir un Gudrun Helga Bjarnadottir bija ļoti pretimnākošas un mudināja sadarboties arī turpmāk.